Aiz Ziemassvētkiem, tieši pēc nedēļas ir Jaunais gads. Nedēļa starp Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas svētkiem vienmēr ir darba pilna, jo lielākoties cilvēki izvēlas šos svētkus sagaidīt skaļāk un krāšņāk kā Ziemas saulgriežus un Ziemassvētkus. Arī Jaunā gada sagaidīšanas tradīcijas pasaulē ir dažādas, piemēram, pareizticīgie šos svētkus atzīmē kā mūsmājas to darītu Ziemassvētkos – ar jaunā gada pantiņiem, dāvanām, mielastu un kopābūšanu. Jaungada pantiņus noteikti novērtēs tie, kuriem ir jāsaņem Jaunā gada dāvaniņas, kad atzīmē šos svētkus kopā ar draugiem. Ja Ziemassvētki tiek uzskatīti par ģimenes svētkiem, tad Jaunais gads ir spēlēm, jautrības un gardu uzkodu bagāts un, protams, nedrīkst aizmirst uguņošanu(spied te – ziemassvētku anekdotes). Netrūkst vietas, kas Jaunā gada sagaidīšanu atzīmē ar karnevālu.
KAD JAUNO GADU SVIN CITUR?
Jauno gadu jāsagaida tā, kā vēlas to pavadīt visas nākošās 365 dienas. Jaunā gada naktij tiek piedēvētas arī maģiskas spējas un daudzi uzskata, ka tas ir visa jaunā sākums un, ka Jaunā gada naktī piepildoties visas vēlēšanās un nakts ir maģiska. Interesanti, ka arī Jaunais gads atsevišķās pasaules valstīs tiek sagaidīts ne tikai ar vienas dienas nobīdi dēļ laika zonām, bet pat ar pāris mēnešu starpību. Kā piemēru var minēt Ķīniešu Jauno gadu, kas dauzās reliģijās un kultūrās tiek uzskatīts par īsto gada sākumu. Tas katru gadu tiek svinēts atšķirīgos datumos un var būt laika periodā no 21.janvāra līdz pat 21.februārim. Šīs jaunā gada svinības notiek mēness kalendāra pirmajā dienā. Interesanti, ka antīkā pasaule jauna gada sākumu atzīmēja pirmajā martā.
POPULĀRĀKIE NOVĒLĒJUMI JAUNAJĀ GADĀ
Latviešu Jaunā gada svinēšanas tradīcijās ir iegājies, ka to sāk svinēt jau dienu iepriekš – Vecgada vakarā. Tieši laimīga Jaunā gada vēlējumi ir vispopulārākie un cilvēki tos izsaka pat pilnīgiem svešiniekiem. Teju vienlaicīgi visas pasaules iedzīvotāji vienojas vienā lielā kopīgā vēlējumā! Vēl viena latviešu Jaunā gada sagaidīšanas tradīcija ir laimes liešana, kas ir sava veida novēlējums nākotnei. Tas ir zīlēšanas veids, kas pie mums kļuva populārs tieši Padomju laikā, taču tā saknes ir meklējamas Senajā Grieķijā.